Bērnu tiesību aizsardzības politika

ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencija kā bērnu tiesību aizsardzības pamatdokuments var realizēties praksē tikai tad, ja ikviens ikdienas darbā realizē tās pamatprincipus un izvirza bērna intereses par prioritārām. Katras organizācijas un profesionāļu pienākums ir pārliecināties par to, ka veiktās darbības bērnam nekaitē, ir bērnam drošas un notiek bērna/jaunieša vislabākajās interesēs. Ņemot vērā iepriekš minēto, balstoties uz ANO bērnu tiesību aizsardzības konvenciju, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs ievieš šo bērnu tiesību aizsardzības politiku.

Pamatprincipi:
•ikvienam bērnam jāaug iekļaujošā, atbalstošā, drošā un gādīgā vidē;
•rīkoties preventīvi, proaktīvi un līdzatbildīgi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos;
•veicināt bērnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, uzklausot un ņemot vērā viņu domas un viedokli;
•veicināt bērna pašcieņu, palīdzēt justies stipram, pārliecinātam, saskaroties ar grūtībām;
•ievērot bērna tiesības, nediskriminēt, rīkoties bērna labākajās interesēs, balstīties uz stiprajām pusēm, nenodarīt kaitējumu.

Vadlīnijas personām kas strādā ar bērniem/jauniešiem:
1.Vienmēr izturēties pret bērnu ar cieņu, neatkarīgi no bērna dzimuma, vecuma, etniskās vai sociālās piederības, valodas, kādā bērns runā, reliģiskās pārliecības, rīcībspējas, seksuālās orientācijas.
2.Attiecibās ar bērnu izturēties draudzīgi un lietot bērnam saprotamu valodu, kas piemērota attiecīgajam vecumam, vai veselibas stāvoklim.
3.Gadījumos, ja darba specifikācijas dēl ir jāstrādā ar bērnu divatā, darbiniekam ir pienākums, pirms šo darbību uzsākšanas, izskaidrot bērnam atbilstoši viņa vecumam un uztveres spējai protokola nosacījumus un to, ka bērnam ir tiesības ziņot, ja, viņaprāt, viņa tiesības netiek ievērotas, vai bērns nejūtas droši. Šie paši noteikumi jāizskaidro arī bērnu vecākiem.
4.Sarunas vietai un laikam jābūt dienas režīmam atbilstošam.
5.Audzinātājam sarunas laikā jānodrošina visi apstākli, lai telpā ienākot citam darbiniekam, tas notiekošo nevarētu pārprast.
6.Apzināties situācijas, kas varētu pakļaut bērnu riskam un attiecīgi tajās rīkoties.
7.Plānot un organizēt darbu un darba vidi, lai riski tikti minimizēti.
8.Iespēju robežās nodrošināt „caurspīdīgumu” darbā ar bērnu.
9.Nodrošināt atklātību, lai varētu pārrunāt jebkuras bažas vai neskaidrības.
10.Nodrošināt, ka darbinieku un brīvprātīgo starpā valda savstarpējas atbildības kultūra, lai netiktu noklusētas situācijas, kurās vērojams augsts risks, ka vardarbība varētu notikt.
11.Runāt ar bērniem par viņu saskarsmi ar darbiniekiem un citām personām, iedrošinot viņus runāt par bažām, ja viņiem tādas rodas.
12.Vienmēr lūgt bērna atļauju viņu vai filmēt. Pieņemt bērna izvēli pateikt „nē”
13.Atbildīgi, konfidenciāli un pilnībā sadarboties ikviena bērna tiesību pārkāpuma apstākļu novēršanā vai noskaidrošanā.

Darbā ar bērnu/jaunieti:
1.Veido attiecibas, kas nepārkāpj bērna personiskās vai ķermeniskās robežas seksualizetā vai citādi mulsinošā veidā.
2.Neveido attiecibas ar bērnu, kas jebkādā veidā varētu būt vardarbīga vai izmantojoša rakstura.
3.Neizturas vardarbīgi pret bērnu vai nepakļauj bērnu/jaunieti vardarbības riskam.
4.Neaicina bērnu, ar kuru strādā, doties pie darbinieka/brīvprātīgā uz mājām un tur paliek pa nakti.
5.Neveic bērna vietā darbības, kuras bērns pats var paveikt.
6.Neattaisnoties vai nelīdzdarboties tādā bērnu rīcībā, kas ir pretlikumīga, nedroša vai vardarbīga.
7.Neizturēties pret bērnu pazemojoši, apkaunojoši vai citādi emocionāli vardarbīgi.
8.Nelietot pret bērnu nepiemērotas disciplinēšanas metodes, kas viņu aizvainotu, pazemotu.