Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ģimenes ārsts dodas uz mājām pie vientuļa cilvēka, kurš nav akūti slims, bet dažādu apstākļu dēļ pats nevar nokļūt ģimenes ārsta praksē, lai noformētu dokumentus aprūpei mājās vai ilgstošai sociālajai aprūpei pansionātā?
Nacionālajā veselības dienestā paskaidro, ka ģimenes ārstam nav obligāts pienākums apmeklēt cilvēku mājās.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā informē, ka šāda situācija varētu būt dažādi risināma, jo sociālas indikācijas tiešām nav medicīnisks pamatojums ārsta vizītei mājās.
Tāpēc:
1) iespējams, sociālais darbinieks varētu novērtēt situāciju un organizēt transportu pacienta nogādāšanai pie ģimenes ārsta,
2) mājās pie pacienta pēc savstarpējas vienošanās dodas kāds no ģimenes ārsta komandas – ārsta palīgs/ medicīnas māsa vai pats ārsts, lai novērtētu pacienta vajadzības un būtu iespējams noformēt dokumentus un pacientam vispiemērotākās palīdzības organizēšanu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes tiek nodrošinātas noteiktām iedzīvotāju grupām.
Bez maksas:
•bērniem līdz 18 gadu vecumam;
•I grupas invalīdiem;
•pacientiem, kuri saņem veselības aprūpi mājās (atbilstoši normatīvajiem aktiem);
•pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe (ar noteiktām diagnozēm);
•pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;
•personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
Veicot pacienta līdzmaksājumu 2,85 eiro apmērā:
•pacientiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem;
•pacientiem ar gripas saslimšanu gripas epidēmijas laikā;
•ja ģimenes ārsts ir vienojies ar pacientu par mājas vizīti pēc tam, kad izbraukumā pie pacienta bija devusies neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde;
•pacientiem ar psihiskiem traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 pamata diagnozes kodi F01, F20 un F73).
Svarīgi zināt!
•Darbdienās ģimenes ārsta praksei mājas vizīšu pieteikšana jānodrošina vismaz līdz pulksten 15.
•Veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsti sniedz savas darbības pamatteritorijā. Ārsts var nodrošināt pakalpojumus savā praksē reģistrētam pacientam arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, ja par to ir vienošanās ar pacientu.
Nacionālā veselības dienesta informatīvais tālrunis 80001234
Tiesu administrācija (turpmāk – administrācija) ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina tiesību aizsardzību un to efektīvu realizāciju, veicot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sniedzot publiskus pakalpojumus privātpersonām. Administrācija nodrošina šādus pakalpojumus:
- Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (saņemšanas kārtība).
- Valsts kompensācija noziegumos cietušajiem (saņemšanas kārtība).
Pakalpojumu pieejamība
Administrācija piedāvā vairākus pakalpojumu saņemšanas kanālus, lai ikviens varētu izvēlēties sev ērtāko veidu, atbilstoši saņemšanas kritērijiem.
Izmaiņas klientu pieņemšanā no 2025. gada 2. janvāra
No minētā datuma administrācijas klientu pieņemšana notiks Raiņa bulvārī 15, Rīgā šādos darba laikos:
- Pirmdiena – ceturtdiena: 08:30–17:00
- Piektdiena: 08:30–16:00
Norādītajā adresē un darba laikā personām būs iespēja bezmaksas:
- Iegūt informāciju par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību.
- Saņemt un aizpildīt pakalpojumu pieprasījuma veidlapas.
- Saņemt konsultācijas par dokumentiem, kas jāiesniedz.
Informācija par pakalpojumiem un aktuālajiem jaunumiem pieejama www.ta.gov.lv.
Papildus informācija pieejama:
- Zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni: 800 01 801.
- Vēršoties arī pašvaldībā, kurā persona deklarēta vai tiesiski uzturas, lai saņemtu palīdzību veidlapu aizpildīšanā, dokumentu sagatavošanā un nosūtīšanā administrācijai.
Iesnieguma veidlapa sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai (Iesniegums RSD)
Rīgas Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamentā (Baznīcas iela 19/23, Rīga, LV-1010) viena mēneša laikā no Rīgas Sociālā dienesta lēmuma paziņošanas dienas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, (Baldones ielā 1A, Rīga, LV-1007) viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Mājoklis un pieejama vide tajā ir būtisks nosacījums, lai cilvēks riteņkrēslā vai ar redzes traucējumiem varētu dzīvot iespējami neatkarīgāku dzīvi. Labklājības departaments piedāvā iespēju saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai.
Esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojuši atbildes.
Biežāk uzdotie jautājumi par pabalstu mājokļa pielāgošanai
1. Kas ir pabalsts mājokļa pielāgošanai?
-Tas ir pabalsts, kas paredzēts mājokļa pielāgošanai – mājokļa pārbūve, atjaunošana vai aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm, uzlabojot vides pieejamību Jūsu mājoklī.
2. Kas var saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai?
-pabalstu mājokļa pielāgošana var saņemt personas, kuras deklarētas un dzīvo Rīgā;
-personas ar I vai II grupas invaliditāti, kas pārvietojas riteņkrēslā;
-bērni ar invaliditāti, kas pārvietojas riteņkrēslā;
-personas ar I vai II grupas redzes invaliditāti;
-bērni ar redzes invaliditāti.
3. Vai mājoklim jābūt manā īpašumā, lai saņemtu mājokļa pielāgošanas pabalstu?
-Lai saņemtu mājokļa pielāgošanas pabalstu mājoklis var būt Jūsu īpašumā vai jābūt īres līgumam, kas noslēgts uz 5 gadiem no pabalsta pieprasīšanas dienas.
4. Kas man jādara, lai varu pieteikties un saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai?
-Lai saņemtu pabalstu mājokļa pielāgošanai, Jūs vai Jūsu likumiskais pārstāvis uzraksta un iesniedz Rīgas Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā Jūs norādiet mājokļa pielāgošanas veidu un firmu (komersantu), kas to īstenos. Iesniegumu var iesniegt jebkurā Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā vai nosūtīt elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu uz soc@riga.lv, kā arī izmantojot e-adresi (plašāka informācija par e-adreses lietošanu: https://mana.latvija.lv/e-adrese.
Lai noskaidrotu, kurā Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā ir jāvēršas, var zvanīt pa Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.
Pēc iesnieguma saņemšanas Rīgas Sociālā dienesta speciālisti izvērtēs Jūsu spējas veikt ikdienas aktivitātes, fiziskās vides barjeras un sniegs rekomendācijas mājokļa pielāgošanai (atzinums), lai Jums mājoklī būtu ērtāk pārvietoties un pēc iespējas patstāvīgāk veikt ikdienas darbības.
5. Vai jāiesniedz papildu dokumenti?
-Papildus iesniegumam jāiesniedz:
1.izrakstu no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinumu, kas satur nepieciešamo medicīnisko informāciju, kas Sociālā dienesta speciālistam (ergoterapeitam) palīdzēs sagatavot atzinumu.
2.īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja Jūs neesiet mājokļa īpašnieks;
3.mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu mājokļa pielāgošanai, ja pats neesiet mājokļa īpašnieks.
6. Kāds ir pabalsta mājokļa pielāgošanai apmērs?
-Pabalsta mājokļa pielāgošanai apmērs ir līdz 6000 euro personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, un līdz 2250 euro personai ar redzes invaliditāti.
7. Kas notiek pēc iesnieguma iesniegšanas?
Pēc iesnieguma un papildus dokumentu saņemšanas Rīgas Sociālā dienesta speciālisti:
-izvērtē jūsu atbilstību noteiktajām prasībām;
-novērtē jūsu individuālās vajadzības un nepieciešamību veikt mājokļa pielāgošanu;
-pieņem lēmumu par pabalsta mājokļa pielāgošanai piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu;
-rakstiski paziņo jums par pieņemto lēmumu;
-jūs iepazīstieties ar ergoterapeita atzinumu un komersanta sastādīto tāmi un tehniskajiem risinājumiem
-tiek noslēgts trīspusējs līgumu par jūsu mājokļa pielāgošanu (Rīgas Sociālais dienests, jūs un mājokļa īpašnieks (ja jūs pats neesiet mājokļa īpašnieks) un komersants.
8. Vai pabalstu mājokļa pielāgošanai varu saņemt uz savu bankas kontu?
-Kad mājokļa pielāgošanas darbi ir pabeigti un pieņemti Rīgas Sociālais dienests samaksā komersantam par mājokļa pielāgošanas darbiem. Uz klienta kontu pārskaitījums netiek veikts.
9. Vai pabalstam mājokļa pielāgošanai drīkst pieteikties vairākas vienā mājoklī dzīvojošas personas ar funkcionāliem traucējumiem?
-Pabalstam mājokļa pielāgošanai var pieteikties tās personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kuras pārvietojas riteņkrēslā un/vai ar redzes invaliditāti, un kurām nepieciešams pielāgot sava mājokļa vidi. Rīgas Sociālā dienesta speciālisti izvērtēs šo personu atbilstību pabalsta saņemšanai un vajadzības.
10. Kādi mājokļa pielāgošanas darbi parasti tiek veikti?
-Tas atkarīgs no jūsu vajadzībām. Piemēram, sliekšņu likvidēšana, durvju paplašināšana, sanitārā mezgla pārbūve, telpu apvienošana, u.c.
-Pabalsts nav paredzēts tehnisko palīglīdzekļu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, iegādei. Tuvāku informāciju par tehnisko palīglīdzekļu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem var saņemt Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra mājas lapā: https://vtpc.lv/.
11. Kādas palīgierīces parasti ierīko, veicot mājokļa pielāgošanu?
-Tas atkarīgs no Jūsu vajadzībām. Sociālā dienesta speciālists (ergoterapeits) novērtēs jūsu spējas veikt ikdienas aktivitātes, fiziskās vides barjeras un sniegs rekomendācijas mājokļa pielāgošanai (atzinums), lai Jums mājoklī būtu ērtāk pārvietoties un Jūs varētu pēc iespējas patstāvīgāk veikt ikdienas aktivitātes. Piemēram, gudrās mājas funkcijas – gaismas ieslēgšana, durvju atslēgšana, logu atvēršana u.c. automatizācija.
-Pabalsts mājokļa pielāgošanai nav paredzēts tehnisko palīglīdzekļu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, iegādei. Tuvāku informāciju par tehnisko palīglīdzekļu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem var saņemt Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra mājas lapā: https://vtpc.lv/.
12. Vai mājokļa pielāgošanas pabalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās var pielāgot arī koplietošanas telpas?
-Nē, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās vides pielāgošana neietver koplietošanas telpu pielāgošanu.
13. Vai es varu atkārtoti saņemt mājokļa pielāgošanas pabalstu?
-Ja mājoklī pastāv apstākļi, kas ierobežo jūsu aktivitāšu spējas un rada atkarību no citas personas palīdzības un to apliecina Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeita atzinums, tad pabalsts tiek piešķirts ne biežāk kā reizi piecos gados.
-Pabalstu var saņemt atkārtoti arī ja jūs, saņemot pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, maināt dzīvesvietu uz pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, t. sk. servisa dzīvokli.
14. Kas ir komersants?
-Komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Latvijā populārākā komercdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).
-Mājokļa pielāgošanas darbus var veikt jebkurš komercreģistrā reģistrēts komersants vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants. Komersants, kurš veic nepieciešamo mājokļa pielāgojumu (veic pārbūvi, uzstāda palīgierīces), pēc mājokļa pielāgošanas darbu pabeigšanas, nodod darbu, parakstot darbu pieņemšanas aktu.
15. Kuros gadījumos nepiešķir vai atsaka pabalstu mājokļa pielāgošanai?
-Pabalstu mājokļa pielāgošanai nevar saņemt, ja Jūs neatbilstat to personu grupai, kuriem tiek piešķirts pabalsts mājokļa pielāgošanai, netiek iesniegti papildu dokumenti vai (sk. atbildes uz 2., 3., un 5. jautājumu) vai ir kādi citi apstākļi, piemēram, ja mājoklis ir ieķīlāts (izņemot gadījumu, ja jums vai jūsu likumiskajam pārstāvim ir hipotekārais kredīts pielāgojamā mājokļa iegādei.)
Lai saņemtu sociālo palīdzību, persona vēršas Rīgas Sociālajā dienestā, lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju.
Izdrukai: Iztikas līdzekļu deklarācija
E-pakalpojums
Rīgas pašvaldība portālā latvija.lv ir e-pakalpojums “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”, kur attālināti var aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts
Kas ir mājokļa pabalsts ?
Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, un kas tiek pārskaitīts apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli un mājokļa pabalstu piešķir saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, Ministru kabineta 17.12.2020. noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” un Rīgas domes 12.07.2023. saistošie noteikumi Nr.RD-23-220-sn “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”
Aprēķinot mājokļa pabalstu, ņem vērā izdevumus par: īri; apsaimniekošanu; apkuri, t.sk. kurināmā iegādei; auksto un karsto ūdeni; elektroenerģiju; dabasgāzi; kanalizāciju vai asenizāciju; sadzīves atkritumiem; telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu; par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju (ievērojot normatīvajos aktos noteiktos normatīvus).
Kas var pretendēt uz mājokļa pabalstu:?
Rīgas valstspilsētas pašvaldībā dzīvesvietu deklarējusi mājsaimniecība.
Kā pieteikties mājokļa pabalstam?
Lai piešķirtu mājokļa pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības ienākumi un materiālā situācija.
Lai to varētu izdarīt:
1) persona vai mājsaimniecības pārstāvis iesniedz Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
2) aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.
Rūpējoties par Rīgas iedzīvotāju un darbinieku veselību un drošību, Rīgas pašvaldība portālā latvija.lv ir izveidojusi e-pakalpojumu “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”, kur attālināti var aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju.
Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts
IESNIEGUMA VEIDLAPA MĀJOKĻA PABALSTAM
Kā tiek aprēķināts mājokļa pabalsta apmērs?
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma ( GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas tiek reizināts ar attiecīgo koeficentu un faktiskajiem izdevumiem (bet nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem mēnesī.
Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.
Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvajiem tālruņiem 67105048, 25770080.
Rīgas Sociālais dienests pieņem klientus TIKAI PĒC IEPRIEKŠĒJA PIERAKSTA.
Aicinām ikvienu izvērtēt nepieciešamību apmeklēt Rīgas Sociālo dienestu klātienē.
Dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt, nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv;
• izmantojot e-pakalpojumus Rīgas Sociālā dienesta e-adrese : https://latvija.lv/lv/Eaddress/write?address=_default@90011524360
•Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā :https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts
Sev neskaidro informāciju var uzzināt darba dienās darba laikā zvanot pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvajiem tālruņiem 67105048 vai 25770080.
Ar jaunumiem un aktualitātēm var iepazīties RD Labklājības departamenta mājas lapā: ld.riga.lv, savukārt informācija par veselības veicinošiem un atkarības profilakses jautājumiem pieejama mājas lapā: veseligsridzinieks.lv, kā arī sociālajos tīklos.
Neskaidrību gadījumā par citu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbību var zvanīt pa Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 vai rakstīt uz e-pasta adresi aic@riga.lv. Informatīvais tālrunis darbojas darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.
Informācija aktualizēta: 2024. gada 1. martā
Ņemot vērā esošās situācijas radīto risku sociālajai atsvešinātībai, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments aicina dalīties ar informāciju par bezmaksas palīdzību un būt atsaucīgiem īpaši gadījumos, ja savā redzeslokā ir zināms kāds, kam šī informācija varētu būt ļoti noderīga un palīdzēt emocionāli grūtā brīdī.
Krīzi var izraisīt pēkšņas pārmaiņas vai negaidīti pavērsieni, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Var rasties vēlme darīt pāri sev vai kādam citam. Šādos brīžos ir svarīgi iespējami ātri saņemt emocionālu, nomierinošu atbalstu.
Tādi mirkļi var būt, piemēram, tuva cilvēka slimība vai zaudējums, vilšanās cerībās, profesionāli vai finansiāli zaudējumi, kā arī daudzi citi apstākļi. Šādās situācijās cilvēks var sajust bailes, dziļu izmisumu, paniku, iekšēju bezspēcību. un būtiski saņemt atbalstu, kas palīdzēs sajust emocionālu atvieglojumu, atjaunot līdzsvaru un pārvarēt krīzi.
KUR SAŅEMT BEZMAKSAS PALĪDZĪBU?
Psiholoģisks atbalsts ikvienam krīzes situācijā
Visu diennakti * Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes * 116123 vai 27722292
Atbalsts sievietēm grūtās dzīves situācijās
Darba dienās no 10:00–18:00 * Centrs Marta * 67 37 85 39
Ja vardarbību piedzīvojis bērns vai tā notikusi ģimenē
Darba dienās no 9:00–17:00 * Centrs Dardedze * 29 55 66 80
Ja krīzes situācijā atrodas bērns vai vecāki
Jebkurā diennakts laikā * Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija * 116 111
Ja cieti noziegumā vai esi nozieguma aculiecinieks
Katru dienu no 12:00–22:00 * Cietusajiem.lv * 116 006
Klīnisko psihologu attālinātas konsultācijas pusaudžiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem
Darba dienās 12:00–16:00 * Pusaudžu resursu centrs * 25 73 73 63 /arī SMS vai WhatsApp saziņa/
Ja esi māmiņa ar mazuli līdz 3 gadu vecumam
Bezmaksas mājas vizītē dodas apmācībā esošas Pirmās emocionālās palīdzības (PEP) mammas * pep.mammas@gmail.com / www.pep.lv
Ja esat jaundzimušā vecāki
Atbalsts mazuļa pirmajos 3 dzīves mēnešos * Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programma Piedzimstot bērniņam * 27 33 31 00, piedzimstotberninam@sosbca.lv
Ja esi zaudējis mammu, tēti, brāli, māsu vai citu tuvu cilvēku
Atbalsts bērniem sērās * Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programma Kalniem Pāri * Pieteikums programmai www.sosbernuciemati.lv
Atbalsta resurss vīriešiem
www.telpaviriem.lv * viri@telpaviriem.lv
UZMANĪBU! Lai saņemtu palīdzību, grūtībās nonākušām ģimenēm ar bērniem, grūtniecēm un bērniem krīzes situācijā jāsazinās ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienību “Krīzes centrs” pa diennakts tālruni 28855596, 67848107, lai vienotos par pakalpojuma saņemšanu institūcijā.
Bērnus uzņem:
* Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienība “Krīzes centrs”
Diennakts tālrunis/ diennakts uzņemšana: 28855596 67848107
Sociālie darbinieki: 67012149, 67012147, 67012118
Latgales iela 178, Rīga
* “Sociālo pakalpojumu attīstības centrs” krīzes centrs “Mīlgrāvis”
Ezera iela 21, Rīga, tālr. 67398383
* Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Burtnieks”
Burtnieku iela 37 (5.stāvs), Rīga, tālr. 67202737, 27338389
Cilvēkiem ar smagiem veselības traucējumiem ir iespējams pieteikt personu apliecinošu dokumenta noformēšanu un saņemšanu mājās bez papildu maksas. Ir jāsamaksā tikai valsts nodeva šāda dokumenta izsniegšanu.
Pieteikties personu apliecinoša dokumenta saņemšanai ir iespējams Pilsonības un migrācijas pārvaldes Rīgas 1. nodaļā (tālrunis 67829750; epasts:rigas.1.nodala@pmlp.gov.lv).
Nepieciešams nosūtīt pa pastu uz adresi PMLP Rīgas 1. nodaļa, Čiekurkalna 1. līnija 1 k-3, Rīga, LV-1026: *iesniegumu, *fotogrāfiju (tikai guļošai personai), *ģimenes ārsta izziņu par iemesliem, kāpēc persona pati nevar saņemt personu apliecinošu dokumentu, *obligāti jānorāda kontaktinformācija personai, ar kuru būs nepieciešams sazināties PMLP darbiniekiem, lai vienotos par vizītes laiku (būs nepieciešamas divas vizītes).
Lai iesniegtu iesniegumu par personu apliecinoša dokumenta saņemšanu guļošam cilvēkam, piederīgajiem vai aprūpes personām ir jāsagatavo fotogrāfija atbilstoši prasībām: uz balta fona, pretskatā, acīm jābūt vaļā, cik tas iespējams. Fotogrāfija jāizgatavo (jāattīsta) fotosalonā, uz tās otrā pusē jābūt spiedogam, kurā norādīts fotogrāfijas uzņemšanas datums. Ja spiedoga nav, jāsaglabā izsniegtais čeks, jo fotogrāfija nedrīkst būt vecāka par 3 mēnešiem. Šo fotogrāfiju var nosūtīt pa pastu vai pa elektronisko pastu (apliecinot ar drošu elektronoisko parakstu).
Sēdošu cilvēku nofotografē PMLP darbinieki savas vizītes laikā.
Personu apliecinošu dokumentu izsniedz konkrētajai personai rokās, to neatdod nevienam citam un nesūta pa pastu.
Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumu Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 11. pielikums “Prasības personas attēlam personu apliecinošā dokumentā”
Galvas pozīcija – pretskats
Acis atvērtas, nav aizsegtas ar matiem
Sejas izteiksme – neitrāla
Acu skatiens – neitrāls, vērsts kamerā
Sejas abas puses vienādi apgaismotas un redzamas vienādi skaidri
Sejas un galvas apgleznojumi un rotājumi, kas apgrūtina cilvēka atpazīstamību, nav atļauti
Uz sejas nav atspīduma, ēnas
Cilvēks ir bez galvassegas, izņemot, ja persona reliģisku apsvērumu dēļ valkā galvassegu ikdienā
Apģērbs neaizsedz seju vai tās daļu
Acis redzamas skaidri, nav aizsegtas ar briļlu ietvariem, tie nav smagnēji, biezi
Briļļu stiklos nav atspulga
Briļļu stikli nav tonēti
Brilles nav noslīdējušas uz deguna
Attēla fons ir gaišs
Cilvēka seja ir attēla centrā
Cilvēka sejas attēls no zoda līnijas līdz matu augšanas līnijai aizņem 70-80 % no attēla vertikālā augstuma
Nav redzami citi cilvēki vai priekšmeti, fonā nav redzamas ēnas
Attēls ie skaidrs, kontrastains un spilgts, ar labu izšķirtspēju
Ja attēls ir krāsains – tajā redzamā cilvēka ādas tonis ir dabīgs un acis nedrīkst būt sarkanas
Fotogrāfija nav izmantota iepriekšējā personu apliecinoša dokumenta izgatavošanai
Fotogrāfija ir skaidri fokusēta, tīra, bez burzījumiem un locījumiem
Attēls nav retušēts
Kas vēl jāzina
Vai eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments?
* No 2023. gada 1. janvāra personas apliecība (eID karte) ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Bet pāreja no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz eID karti kā obligātu dokumentu notiks pakāpeniski.
Vai cilvēks, kuram nav eID kartes, tiks sodīts?
* Cilvēks, kuram ir pase, bet nav eID kartes, netiek administratīvi sodīts, administratīvais sods tiek piemērots tad, ja nav neviena personu apliecinoša dokumenta.
Vai personu apliecinošu dokumentu drīkst mainīt pirms tā derīguma termiņa beigām?
* Personu apliecinošus dokumentus ir atļauts mainīt arī pirms to termiņa beigām, bez ierobežojuma. Dokumenta nomaiņa jāpiesaka laikus, lai netiktu nokavēts tā derīguma termiņš!
Kuras iedzīvotāju grupas joprojām drīkst izmantot pasi, nevis eID karti?
* Seniori, kuriem ir izsniegtas beztermiņa pases, tās varēs izmantot līdz 2030. gada beigām. Tas pats attiecas uz pirmās grupas invalīdiem, cilvēkiem, kas ilgstoši uzturas sociālās aprūpes institūcijās, politiski represētām personām. Pāreja no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz eID karti kā obligātu dokumentu notiks pakāpeniski.
Ko darīt ar nederīgu personu apliecinošu dokumentu?
* eID karti, kurai beidzies termiņš, nedrīkst sagriezt vai citādā veidā iznīcināt un izmest atkritumos, tā ir jānodod PMLP darbiniekiem, mainot dokumentu.
Rīgas pilsētas pašvaldībā personas bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušas personas tiek uzņemtas sekojošās patversmēs:
– Rīgas patversmes vīriešu nodaļā Latgales ielā 208. Dežuranta tālrunis: 67037120.
– Rīgas patversmes sieviešu nodaļā Eiženijas ielā 1E. Dežuranta tālrunis: 67105634.
– SIA “V.E.L.G.” naktspatversmē vīriešiem un sievietēm Esplanādes ielā 1. Dežuranta tālrunis: 20038485.
– SIA “V.E.L.G.” naktspatversmē vīriešiem un sievietēm Sofijas ielā 8. Dežuranta tālrunis: 26199737.
– Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” patversmē vīriešiem un sievietēm Gaiziņa ielā 7. Dežuranta tālrunis: 29884047.
– Evaņģēlisko Kristiešu draudze “Zilais Krusts” naktspatversmē vīriešiem, Mazjumpravas ielā 8. Dežuranta tālrunis: 29802234. Papildus sniedz patversmes pakalpojumus vīriešiem ar kustību traucējumiem. Neuzņem personas pēc plkst. 22.00.
Dienas laikā no plkst. 9.00-16.45 darbojas Rīgas patversmes Dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Rīgas iedzīvotājiem Katoļu ielā 57. Dežuranta tālrunis: 67181663, vadītāja 67181667.
Aicinām līdzcilvēkus nelietot alkoholu un apreibinošas vielas, kā arī novērtēt gaisa temperatūras ietekmi uz cilvēka fizisko stāvokli un ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Cilvēkus, kuri palikuši bez pajumtes, lūdzam izmantot iespēju uzturēties bezmaksas naktsmītnēs.
1. Neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts TIKAI līdzi nešanai savos traukos!
Zupas virtuves darbojas sekojošās adresēs:
• Āgenskalna rajonā, Daugavgrīvas ielā 1, darba dienās no plkst. 12.00 līdz 13.00
• Rīgas centrā, Kr.Barona ielā 56, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 līdz 10.00, svētdienās arī no plkst. 16.00 līdz 17.00
• Rīgas centrā, Kr.Barona ielā 126, katru dienu no plkst. 12.00 līdz 13.00
• Ziemeļu rajonā, Zandartu iela 2A darba dienās no plkst. 13.00 līdz 14.00
2. Bezmaksas ēdināšanas pakalpojums mazaizsargāto iedzīvotāju grupām darbojas darba dienās! Silto ēdienu var saņemt TIKAI līdzi nešanai savos traukos! Silto ēdienu var saņemt rīdzinieki, kuriem ir Rīdzinieka karte un piešķirts Rīgas Sociālā dienesta statuss:
• par atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam;
• par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;
• par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu.
Siltā ēdiena izdales vietas darba dienās darbojas sekojošās adresēs:
•Āgenskalnā, Daugavgrīvas ielā 1, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 13.00
•Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13, darba laiks no plkst. 10.30 līdz 13.30
•Bolderājā, Stūrmaņu ielā 29, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 14.00
•Bolderājā, Gobas ielā 23, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 14.00
•Ķengaragā, Latgales ielā 163, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 14.00
•Ķengaragā, Latgales ielā 250A, darba laiks no 10.00 līdz 14.30
•Juglā, Brīvības gatvē 369, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 15.00
•Juglā, Brīvības gatvē 399, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 14.00
•Vecmīlgrāvis, Meldru iela 2, darba laiks no plkst. 10.30 līdz 13.30
•Sarkandaugava, Aptiekas iela 8, darba laiks no plkst. 10.00 līdz 14.00
Rīdzinieka karti, kāda tiek izmantota Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu sistēmā (e-talons), var nokārtot Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros.
Atgādinām, ka 10 vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana.
Neskaidrību gadījumos lūdzam zvanīt pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvajiem tālruņiem 67105048 vai 25770080.
Informācija aktualizēta: 01.06.2024.
Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai atbalsta pakas Rīgas iedzīvotājiem. Ar pārtikas paku izsniegšanas laikiem var iepazīties sadaļā Eiropas atbalsta trūcīgajiem iedzīvotājiem paku izsniegšanas vietas Rīgā
Specializētā transporta pakalpojuma saņemšanai rīdziniekam Rīgas Sociālā dienesta sev tuvākajā teritoriālajā centrā jāiesniedz iesniegums un primārās veselības aprūpes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegts izraksts no ambulatorā slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā ir pamatota Personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Samaksu par Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Rīgas Sociālā dienesta speciālistu veiktu Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumu un Pakalpojuma nepieciešamību apliecinošiem dokumentiem. Cilvēka matreiālo stāvokli neizvērtē. Pakalapojuma saņemšanas kārtību nosaka Rīgas domes 24.01.2018. saistošie noteikumi Nr.23 “Par transporta pakalpojumu samaksas kārtību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu”
Sadarbības līgums Rīgas Sociālajam dienestam par pašvaldības apmaksātu specializētā transporta pakalpojumu ir noslēgts:
1.Biedrībai „Svētā Jāņa Palīdzība”;tālrunis uzziņām: 67339265; 26317267.
2.Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība;tālrunis uzziņām:67815299, 29395599.
3.Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;tālrunis uzziņām: 67336651.
Līgums nav noslēgts, bet pakalpojumus sniedz:
4.Sia “Volente deo”, tālrunis uzziņām:27034798.
5.SIA “MED Transports”, tālrunis uzziņām:29111012, 29635837(diennakts).
6.MED4you, tālrunis uzziņām; 28010404
Biedrībai „Svētā Jāņa Palīdzība” ir noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas Sociālo dienestu par pašvaldības apmaksātu specializētā transporta pakalpojumu. Mikroautobusi ir aprīkoti ar liftiem – pacēlājiem vai uzbrauktuvēm, ir speciālas drošības jostas ratiņkrēsliem un sēdošajiem, kas garantē drošību brauciena laikā.
Biedrība arī nodrošina guļošu pacientu transportēšanu uz mājām no slimnīcas, izmantojot speciāli aprīkotas automašīnas.
Pakalpojuma pieteikšana pa tālruni 67339265, darba laikā no plkst. 9.00 – 17.00.
Diennakts servisa tālrunis: 26317267.
Mājas lapa: https://svjp.lv/lv/info/specializetais-transports
Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” piedāvā drošu un ērtu specializēto transportu, lai nogādātu personas, kuras pašas nevar pārvietoties, uz (no) slimnīcu, pie ārsta, uz citu dzīvesvietu, kā arī pa jebkuru citu nepieciešamo maršrutu. Samariešu apvienības rīcībā ir īpaši aprīkoti transportlīdzekļi ratiņkrēslā sēdošu vai guļošu personu pārvadāšanai.
Tālrunis: 8898 vai 67815299
Mājas lapa: https://www.samariesi.lv/lv/pakalpojumi/specializetais-transports
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” nodrošina specializēta autotransporta pakalpojumu personu ar īpašām vajadzībām pārvadāšanai Rīgā.Braucieni tiek nodrošināti arī brīvdienās plkst. 8.00-20.00.
Pārvadājumi jāpiesaka darba dienās plkst. 9.00-17.00. Gadījumos, kad laiks nav noteikts, var pieteikt tekošajā dienā, konkrēta laika gadījumā – iepriekšējā dienā.
Tālrunis: 67212775, mob.tel.: 29800190.
Mājas lapa: https://www.redcross.lv/lv/darbibas-jomas/socialais-atbalsts/specializeta-autotransporta-pakalpojumi/
Sia “Volente deo” sniedz specializētā transporta un pavadoņa paklapojumus, galvenokārt cilvēkiem ar invaliditāti un kustības, funkcionāliem traucējumiem, gados vecākiem cilvēkiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Piedāvā specializēta transporta pakalpojumus, lai cilvēkiem ar invaliditāti un kustības, funkcionāliem traucējumiem, rastos iespēja integrēties sabiedrībā un iesaistīties dažādās aktivitātēs.
Tālrunis: 27034798, dispečere – 27034764
Mājas lapa: https://volentedeo.lv/
Nav līgums ar Rīgas Sociālo dienestu Biedrībai PINS, bet biedrība piedāvā specializēto invalīdu un gulošo slimnieku pārvadāšanas transportu. Piedāvā individualu diennakts specializētā invalīdu un gulošo slimnieku transporta pakalpojumu gan Latvijā, gan straptautiskajos pārbraucienos.
Tālrunis: 29227306
Mājas lapa: https://www.pins.lv/lv/socialie-pakalpojumi/specializetais-transports
SIA MED transports. Specializēta transporta pakalpojumi cilvēkiem ar īpašam vajadzībām,kopā ar pavadoni-asistentu vai medicīnas darbinieku.
Diennakts tālrunis 8388
Mājas lapa: https://medtransports.lv
Rīgas Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamentā (Baznīcas iela 19/23, Rīga, LV-1010) viena mēneša laikā no Rīgas Sociālā dienesta lēmuma paziņošanas dienas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, (Baldones ielā 1A, Rīga, LV-1007) viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.