Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta dalība starptautiskajās organizācijās
Sadarbība ar Eiropas Sociālo tīklu (European Social Network)
Eiropas Sociālais tīkls (turpmāk – EST) ir bezpeļņas organizācija, kas ir izveidota ar mērķi uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, veicinot inovācijas un pieredzes apmaiņu starp sociālās jomas politikas veidotājiem un īstenotājiem. EST līdzfinansē Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma “EaSI” (2014-2020).
EST darbā piedalās augstākā līmeņa eksperti sociālo pakalpojumu un aprūpes jomā no 140 organizācijām 35 valstīs, kas savu darbību īsteno vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī, pārstāvot valsts un pašvaldību iestādes, nacionālās direktoru asociācijas, universitātes un lietišķo pētījumu institūtus, sabiedrisko pakalpojumu regulatorus un inspekcijas.
EST misija ir veicināt zināšanu apmaiņu un sociālo iekļaušanu, iesaistot veselības, izglītības, mājokļu un nodarbinātības sektorus sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, lai pilnveidota sociālā politika un pakalpojumi nestu labumu iedzīvotājiem.
Labklājības departaments (turpmāk – Departaments), pārstāvot Rīgas pilsētas pašvaldību, piedalās EST darbā kopš 2014. gada. EST kalpo kā zināšanu un ideju platforma, kura ļauj iegūtās zināšanas un idejas izmantot esošo sociālo pakalpojumu pilnveidē, kā arī izstrādāt un sniegt Rīgas pilsētas iedzīvotājiem jaunus, inovatīvus sociālos pasākumus un pilnveidot sociālo aprūpi.
Departamenta pārstāvji aktīvi piedalās vairākās EST darba grupās, kurās notiek ekspertu līmeņa diskusijas. Dalība darba grupās, kurās piedalās 25-30 citu valstu sociālo pakalpojumu un politikas veidošanas eksperti, sniedz iespēju Departamenta pārstāvjiem diskutēt un dalīties ar labas prakses piemēriem un iniciatīvām, kā arī salīdzināt Departamenta pieredzi ar citu sociālo pakalpojumu organizētāju pieredzi. Tā ir arī iespēja sniegt priekšlikumus sociālās politikas jomā tālākai izskatīšanai Eiropas Komisijā. Departamenta pārstāvji piedalās Eiropas semestra darba grupā, kuras mērķis ir identificēt un risināt ES dalībvalstīs aktuālus jautājumus sociālajā jomā, kā arī darba grupā Par ilgtspējīgu attīstību un sociālo pakalpojumu lomu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, lai padarītu pilsētas iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas. Departamenta speciālisti aktīvi piedalās arī Novecošanas un aprūpes darba grupā, savukārt risinājumus problēmām saistībā ar aprūpes nodrošināšanu jauniešiem pēc institucionālās aprūpes sniedz dalība darba grupā Integrēta aprūpe un atbalsts jauniešiem pēc institucionālās aprūpes, kur īpašu uzmanību pievērš atbalsta koordinācijai starp dažādām nozarēm un institūcijām (sociālā, izglītības, veselības, kārtības nodrošināšanas, nodarbinātības, mājokļu u.c.
Departamenta un pakļautības iestāžu pārstāvji aktīvi piedalās vairākos EST finansētos un organizētos pieredzes apmaiņas projektos, lai iepazītos ar sociālo un aprūpes pakalpojumu plānošanu, organizēšanu un nodrošināšanu citās Eiropas pilsētu pašvaldībās. 2016.gadā Departaments sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Rūpju bērns” apmeklēja Stenungsundas (Zviedrija) pašvaldību un sešus dienas centrus, kuros organizēti atbalstītā darba pakalpojumi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Projektā iegūtā informācija tiek īstenota attīstot atbalstītā darba konceptu Rīgā.
2019. gadā pārstāvji no Departamenta un Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra (RPBJC) apmeklēja Mešelenas pilsētas (Beļģija) pašvaldības Sociālās Labklājības centru, lai gūtu pieredzi, kas ļautu uzlabot un pilnveidot sociālo pakalpojumu klāstu bērniem ārpusģimenes aprūpē un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes. Izmantojot pieredzes apmaiņā gūto informāciju, tika veiktas izmaiņas RPBJC struktūrā un darba organizācijā, izveidojot Jauniešu atbalsta centru, kurš veic preventīvu un psihosociālu darbu ar jauniešiem pēc ārpusģimenes vecumā no septiņpadsmit līdz divdesmit četriem gadiem. Iegūtā informācija apstiprināja lēmuma pareizību RPBJC attīstīt par multifunkcionālu sociālo pakalpojumu sniedzēju, jo šāda prakse ir pierādījusi savu lietderību.
Departaments, uzrādot vērā ņemamus sasniegumus, aktīvi piedalās EST ikgadējā konkursā “Eiropas Sociālo pakalpojumu balva”, kurā tiek atzīmēti izcili sasniegumi sociālo pakalpojumu jomā Eiropā. 2019. gadā Departaments ieguva godpilno 5. vietu kategorijā “Labas prakses metodes un instrumenti” par aprūpes plānošanas sistēmu “ApSis”, kuru Rīgas Sociālais dienests izmanto kā efektīvu rīku administratīvo resursu mazināšanai. 2020. gadā Departaments iesniedza 2 pieteikumus šim konkursam, no kuriem pētījums “Jauniešu ar uzvedības traucējumiem programmu izvērtējums” tika izvirzīts finālbalsojumam kategorijā “Labākais pētniecības projekts”. Tas ir atzīstams sasniegums ņemot vērā, ka konkursā tika iesniegti vairāk kā 80 pieteikumi no dažādām pasaules valstīm.
2020.gadā COVID-19 izplatība ieviesa izmaiņas arī EST darbībā, kā rezultātā aktivitātes klātienē tika aizstātas ar tiešsaistes pasākumiem, kuros Departaments turpināja ņemt aktīvu dalību gan piedaloties darba grupās vebināros, paneļdiskusijās un aptaujās, gan sniedzot prezentācijas par labas prakses piemēriem Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Dalība EST sniedz iespēju tās biedru organizācijām apmainīties ar pieredzi un rast inovatīvus risinājumus problēmām savās pilsētās.
Eiropas Sociālā tīkla mājaslapa
…………………………………………………………………………………………………………………………………………………..
Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkls (EUROCITIES)
EUROCITIES ir starptautiska organizācija, kas ir izveidota ar mērķi attīstīt sadarbību starp pilsētām ekonomikas, sociālajā, vides, transporta, kultūras, izglītības, informācijas un citās jomās, kā arī, lai veicinātu pilsētu interešu aizstāvību Eiropas Savienības mērogā un veidotu vīziju par ilgtspējīgu nākotni. EUROCITIES tika izveidots 1986. gadā un šobrīd apvieno 190 pilsētas 35 valstīs, pārstāvot vairāk kā 130 miljonus cilvēku.
Rīgas pilsētas pašvaldība ir EUROCITIES tīkla biedra statusā ir kopš 2002.gada novembra. EUROCITIES ar četriem tematiskajiem forumiem, plašu darba grupu spektru, aktivitātēm un pasākumiem kalpo tās dalībpilsētām kā zināšanu, ideju, pieredzes apmaiņas, kopīgu problēmu un inovatīvu risinājumu platforma Eiropas mērogā.
Rīgas domes Labklājības departaments (turpmāk – Departaments) īpaši aktīvi darbojas Sociālo jautājumu forumā. Forums ir īpašs ar to, ka tas ir starpdisciplinārs pasākums, kura laikā dalībnieki, kuri pārstāv sociālo, kultūras, starptautisko attiecību, izglītības u.c. nozares dalās pieredzē, meklējot risinājumus, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, meklētu inovatīvus risinājumus sociālo problēmu novēršanā, veicinātu nodarbinātību un atstumto grupu integrāciju sabiedrībā, diskutētu par mājokļa pieejamību, informācijas tehnoloģiju risinājumiem, analizētu starptautisko fondu finansējuma efektīvāku izmantošanu, definētu Eiropas pilsētu pozīciju saistībā ar politiskajiem lēmumiem un dokumentiem. Departamenta darbinieki ir arī aktīvi iesaistījušies Nodarbinātības, Bezpajumtniecības, Narkotisko vielu profilakses un Viedās sociālās iekļaušanas darba grupās, kā arī regulāri piedalās konferencēs un semināros, kuros dalās ar labas prakses piemēriem un iepazīstas ar inovatīviem risinājumiem sociālajā jomā citās pašvaldībās. Piemēram, 2019.gadā Sociālo jautājumu forumā Departamenta pārstāvji prezentēja Elektronisko sociālās aprūpes pakalpojumu plānošanas sistēmu (APSis), iepazīstinot tīkla dalībniekus ar inovācijām sociālās aprūpes organizēšanā Rīgā. Arī dalība “Sociālo inovāciju laboratorijā” un darba grupās, parāda, ka šobrīd Eiropā sociālo pakalpojumu attīstība tiek saistīta ar sociālo pakalpojumu integrāciju, veidojot sadarbību ar veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu speciālistiem, balstoties uz personu orientētu pieeju un iesaistot arī sabiedrības pārstāvjus sociālo problēmu risināšanā.
Dalība EUROCITIES sniedz iespēju tikties un dibināt kontaktus ar Eiropas lielo pilsētu pārstāvjiem, dalīties ar labas prakses piemēriem, kā arī uzklausīt citu Eiropas lielo pilsētu pieredzi līdzīgu pakalpojumu īstenošanā.
Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkla mājaslapa
……………………………………………………………………………………………………………………………………..
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu tīkls
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu tīkls ir starptautiska mēroga kustība, kas tika izveidota ar mērķi panākt, lai veselība tiek virzīta kā prioritāte, izstrādājot pilsētu pašvaldību politisko, ekonomisko un sociālo konceptu un veidot stipru sabiedrības veselības politiku vietējā līmenī. Lai to sasniegtu nepieciešams stingrs politiskais atbalsts, solidaritāte, starpsektoru sadarbība un rīcība, kas virzīta uz veselību ietekmējošo faktoru kaitīguma mazināšanu. PVO Eiropas Veselīgo pilsētu tīkls dibināts 1988.gadā un šobrīd apvieno 85 pilsētu pašvaldības no 32 Eiropas reģiona valstīm.
PVO Veselīgo pilsētu tīkls ir dinamisks virzītājspēks daudzās Eiropas pilsētās, kas atbalsta politiķus, publisko sektoru un citas nozares, ieviešot stratēģijas un darbības, kas vērstas uz veselības problēmu mazināšanu pilsētā. Tīkls nosaka inovatīvus risinājumus gan jaunām (kā, piemēram COVID-19 pandēmija pasaulē), gan ilgstošām sabiedrības veselības problēmām, un tā ir platforma jaunu ideju radīšanai un labās prakses piemēru apmaiņai ar citām Eiropas pilsētām.
PVO Veselīgo pilsētu tīkla vadlīnijās ir uzsvērts, ka bez programmām sabiedrības veselībā nav iespējams realizēt efektīvas ekonomiskās programmas. Ikvienas sabiedrības pamatvērtība ir cilvēkkapitāls un tā stiprināšanai ir nepieciešama veselīga vide visplašākajā nozīmē. Cilvēkkapitāla stiprināšana ir ekonomisko faktoru stiprināšanas pamats.
Rīgas pilsēta ir iekļauta PVO Eiropas veselīgo pilsētu tīklā kopš 2014.gada 30. maija. Iestājoties PVO Eiropas veselīgo pilsētu tīklā, Rīgas pilsēta ir apņēmusies ievērot veselību vecinošas pilsētas pamatprincipus, pastāvīgi radot un uzlabojot fizisko un sociālo vidi – ir izveidoti sabiedrībai pieejami sporta, aktīvās atpūtas un fizisko aktivitāšu rotaļu laukumi, tiek īstenotas dažādas izglītojošas un veselību veicinošas programmas un aktivitātes. Rīgas pašvaldība piedalās arī projektā “PVO Eiropas ceļvedis veselības pratības iniciatīvu īstenošanai dzīves laikā”. Projektu plānots īstenot no 2020.-2030.gadam. Dalība PVO Veselīgo pilsētu tīklā apliecina, ka iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte Rīgas pilsētā ir viena no pašvaldības galvenajām prioritātēm.
Rīgas pilsēta turpina aktīvu darbību, lai sasniegtu PVO veselīgo pilsētu tīkla VII posma (2019.-2024.) prioritāros mērķus:
• veselības un labklājības veicināšana visiem un veselības nevienlīdzības samazināšana;
• vadošais piemērs valstiskā, reģionālā un globālā mērogā;
• atbalsts PVO stratēģisko prioritāšu īstenošanai.
Dalība PVO Veselīgo pilsētu tīklā ļauj gūt starptautisku pieredzi, jaunus sadarbības partnerus un projektus, kā arī veicināt Rīgas pilsētas atpazīstamību Eiropā un pasaulē.
Ikgadēji PVO tīkla ietvaros notiek koordinatoru apmācības, sanāksmes un starptautiskas konferences. PVO tīkla ikgadējā konferencē regulāri tiek prezentēti sabiedrības veselības problēmu risinājumi, kuri tiek izmantoti, plānojot veselības veicināšanas pasākumus un projektus Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Sakarā ar COVID-19 pandēmiju PVO veselīgo pilsētu koordinatoru sanāksmes 2020.gadā notika tiešsaistē. PVO Eiropas tīkla vadītāji un dalībnieki ir augsti novērtējuši informāciju un labās prakses piemērus par Rīgas pašvaldībā, kā arī Latvijā kopumā noteiktajiem un īstenotajām epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas ļāvuši Latvijā Covid-19 izplatību noturēt samērā zemā līmenī.
Dalība PVO Veselīgu pilsētu tīklā Rīgas pašvaldībai ir lielisks resurss un iespēja būt pietuvinātai pasaules vadošajai sabiedrības veselības organizācijai, tās starptautiskajiem augsta līmeņa ekspertiem un profesionāļiem, saņemt informāciju un gūt starptautiska, neapstrīdami augstākā līmeņa pieredzi.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu tīkla mājas lapa
…………………………………………………………………………………………………………………………………….
Veselības veicināšanas Eiropas sadarbības tīklsVeselības veicināšanas Eiropas sadarbības tīkls (EuroHealthNet) ir Eiropas partnerība, kuras mērķis ir uzlabot veselību, vienlīdzību un labklājību Eiropas Savienībā, īstenojot aktivitātes sabiedrības veselības pētniecībā, interešu aizstāvībā un veicināšanā. Tā apvieno 50 Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības veselības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un sadarbības partnerus. Tās dalībnieki var būt gan nacionālas, reģionālas, valsts un pašvaldību organizācijas, gan nevalstiskās organizācijas, kas ir atbildīgas par iedzīvotāju veselības veicināšanu, sociālo aprūpi un labklājību. Dalībvalstu ieguvumi no dalības šajā sadarbības tīklā ir dažādas iespējas izstrādāt un īstenot ES programmu atbalstītos projektus; dažādi pieredzes apmaiņas pasākumi un sadarbība ar citām EuroHealthNet organizācijām, kapacitātes celšanas apmācības programmas un kursi; dalība ES ekspertu paneļos un darba grupās par aktuālām sabiedrības veselības un sociālās nevienlīdzības mazināšanas tēmām; dalība PVO Veselības stratēģijas 2020 gadam realizācijā un ekspertu darba grupās, kā arī pieeja visu partneru un asociācijas realizētajiem projektiem, labākajiem prakses piemēriem un aktuālajiem projektu konkursiem. |