Rīgas pašvaldība dalās ar labās prakses piemēru

2015.gada 15.oktobrī Rīga bija viena no 116 pilsētām, kuru pārstāvji parakstīja Milānas Pilsētu pārtikas politikas paktu (MUFPP) – līgumu ar apņemšanos attīstīt pārtikas politikas virzienus un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, kas ir iekļaujošas, elastīgas, drošas un daudzveidīgas, nodrošina veselīgu un pieejamu pārtiku visiem cilvēkiem, samazina atkritumus un saglabā bioloģisko daudzveidību, vienlaikus pielāgojoties klimata pārmaiņu ietekmei un mazinot to. Šobrīd MUFPP ir parakstījušas 210 pilsētas no visas pasaules. RD Labklājības departaments koordinē Rīgas pilsētas pašvaldības dalību MUFPP aktivitātēs.

Viens no MUFPP darbības virzieniem ir veicināt pieredzes apmaiņu starp pilsētām ilgtspējīgas pārtikas politikas izstrādāšanā un ieviešanā, tāpēc katru gadu tiek rīkots konkurss “Milānas Pakta balva” (“Milan pact Awards”), kurā tiek nominēti un apbalvoti labās prakses piemēri. Arī Rīgas pilsēta piedalās MUFPP aktivitātēs un 2016.gada Rīgas pilsēta saņēma īpašu atzinību konkursa nominācijā “ Inovatīva pārtikas atkritumu pārstrāde”.

Šogad, sakarā ar COVID -19 pandēmiju, ikgadējais konkurss tika aizstāts ar īpašu tiešsaistes pasākumu “Milānas pakts stāsta” (“Milan Pact Talks”), aicinot pilsētas iesniegt īsus video materiālus, lai dalītos ar labas prakses piemēriem saistībā ar pārtikas apriti pilsētās COVID-19 izplatības ierobežošanai: konkrētiem risinājumiem, lai atbildētu uz negaidītiem izaicinājumiem un radušās problēmām. Pasākuma organizatori ir solījuši visus iesniegtos video izplatīt MUFPP pilsētu vidū, MUFPP mājas lapā un sociālajos medijos.

Rīgas domes Labklājības departaments sagatavoja un iesniedza video par Rīgas pilsētas pašvaldības atbalstu mazaizsargāto ģimeņu bērniem, tai skaitā skolēniem pārtikas iegādei COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Skatīties video ŠEIT. Videosižets sniedz sekojošu informāciju:
Latvijas galvaspilsētā Rīgā bija vislielākā koronavīrusa izplatība un COVID ārkārtas krīzes laikā vajadzēja meklēt risinājumu, kā nodrošināt brīvpusdienas mazaizsargāto ģimeņu bērniem, t.i. bērniem no maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimenēm. Laikā līdz COVID krīzei Rīgā brīvpusdienas saņēma 102 500 audzēkņi, taču sākoties COVID pandēmijai, Rīgas pilsētai vajadzēja atrast kompensējošu mehānismu brīvpusdienu nodrošināšanai. Rīgas pašvaldība izskatīja trīs risinājumus: gatava ēdiena piegāde, pārtikas pakas un pārtikas kartes. Izvērtējot šos risinājumus, tika nolemts piešķirt kartes pārtikas produktu iegādei veikalos, lai sniegtu ērtu un ģimenes vajadzībām atbilstošu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā. Ar karti, kura stājās spēkā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdi Latvijā – no šā gada 12. marta un līdz gada beigām ir iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet bija liegums pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu, saimniecības, rūpniecības un tabakas izstrādājumus. Iepirkuma rezultātā kartes varēja un var izmantot SIA “MAXIMA Latvija” pārtikas produktu mazumtirdzniecības veikalos visā Latvijas Republikas teritorijā. Karte tika piešķirta ģimenei par katru bērnu. Tas deva ģimenei iespējas iegādāties veselīgu, daudzveidīgu uzturu, svaigus produktus, un tieši to, ko bērns lieto uzturā, un tā radinot bērnus pie veselīga ēdiena, jo piešķirot citu atbalstu bērns būtu ierobežots savā izvēlē. Rīgas pašvaldības rīcībā jau bija digitālie risinājumi mērķa grupas ātrai definēšanai, jo bija datu bāzes, kas radīja vieglas iespējas operatīvai darbībai, un veiksmīgai sociālās un izglītības sfēras starpnozaru sadarbībai. Tāpat jāatzīmē, ka karšu nodrošināšanā bija iesaistītas gan valsts institūcijas, nodrošinot karšu piegādi līdz katras ģimenes dzīvesvietai, gan mazumtirdzniecības ķēdes uzņēmēji, kuru veikalā varēja iepirkties un galu galā Rīgas pašvaldība, kura koordinēja loģistikas ķēdi no sākuma līdz beigām, un piešķīra finansējumu no Rīgas pašvaldības budžeta līdzekļiem EUR 1 077 717 apmērā, kas ļāva Rīgas pašvaldībai piešķirt 16 000 mazturīgo rīdzinieku ģimeņu bērniem pārtikas kartes. Izvēlētais risinājums uzskatāms par veiksmīgu, jo to raksturo ātra rīcība, veiksmīga iestāžu sadarbība, mērķtiecīgums, kā arī epidemioloģiskā drošība – ar karti iepērkoties tika samazināti epidemioloģiskie, apdraudošie riski.