Rīgas Sociālais dienests ir gandarīts, ka vardarbības gadījumi pret darbiniekiem nepaliek nesodīti
Šonedēļ tiesa izskatīja krimināllietu par 2017. gada beigās veikto fizisko uzbrukumu Rīgas Sociālā dienesta sociālajai darbiniecei darba vietā un piesprieda uzbrucējam reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Rīgas Sociālais dienests, aizstāvot sava darbinieka intereses, ne tikai iesniedza iesniegumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret vardarbīgo klientu, bet arī nodrošināja darbiniecei psihoterapeita konsultācijas, lai novērstu pēc traumas radītos traucējumus, kā arī nodrošināja juridisko palīdzību. Par cietušās darbinieces interešu aizstāvību visu šo laiku rūpējās zvērināts advokāts Alvis Marga, pateicoties kuram vardarbības gadījums nav palicis nesodīts.
“Mūsu apmeklētāji ir dažāda rakstura un ne vienmēr apzinās savas uzvedības sekas, bet klaju vardarbību un necieņu pret sociālajiem darbiniekiem mēs nepieļausim un iestāsimies par katru savu darbinieku,” uzsver Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis. Viņš ir gandarīts, ka vardarbības gadījumi pret sociālās jomas speciālistiem nepaliek neizskatīti un nesodīti.
Sociālajā jomā strādājošajiem bez šaubām ir jābūt ar augstu stresa noturību, jo ikdienā nākas saskarties ar klientu verbālu agresiju, nosodījumu, lamām, draudiem. Uz sociālo dienestu nenāk laimīgi cilvēki, bet katrs ar savu sāpi un problēmu, taču jāsaprot, ka sociālo darbinieku misija ir būt līdzās un palīdzēt cilvēkiem, nevis viņu vietā atrisināt sarežģītas un smagas dzīves situācijas. Viens no atslēgas vārdiem sociālajā darbā ir sadarbība. Tikai ar klienta vēlmi risināt savu sociālo situāciju, ar savstarpēju cieņu un sapratni var veiksmīgi sadarboties, kopīgi meklēt risinājumus un nonāk pie rezultāta.
Lai nodrošinātu darbinieku drošību darba vietā, Rīgas Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums ar apsardzes firmu, kā arī katrā no 11 teritoriālajiem centriem ir trauksmes poga apsardzes darbinieku izsaukšanai. Tāpat arī ir noslēgta vienošanās ar Rīgas pašvaldības policiju, kas ieļauj teritoriālo centru adreses savos maršrutos, lai uzraudzītu un nodrošinātu kārtību, un par šo sadarbību var teikt tikai visatzinīgākos vārdus. Ņemot vērā darba specifiku, dienests nodrošina iespējas emocionāli pārvarēt verbālo agresiju, piemēram, organizējot supervīzijas. Darbiniekiem notiek dažādas instruktāžas, apmācības, kā rīkoties gadījumos, kad tiek apdraudēta viņu dzīvība un veselība. Papildus tam, lai nodrošinātu drošību, sociālie darbinieki veic klienta dzīvesvietas apsekojumu divatā, turklāt sociālais darbinieks vienmēr iepriekš sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku. Tikai īpašos gadījumos sociālais darbinieks var doties pie klienta bez iepriekšēja brīdinājuma, pamatojoties uz policijas, bāriņtiesas, ģimenes ārsta vai citu institūciju, vai personu oficiālu iesniegumu, lai noskaidrotu, vai sniegtā informācija ir patiesa, un lai sniegtu nepieciešamo sociālo palīdzību.
Sociālie darbinieki sniegs informāciju par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, izvērtējot katru gadījumu individuāli, un tikai pēc tam tiek pieņems lēmums par pabalsta vai pakalpojuma piešķiršanu. Atgādinām, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka arī pašiem iedzīvotājiem ir pienākums līdzdarboties savas problēmas risināšanā, tāpēc rezultāts būs atkarīgs no veiksmīgas sadarbības. Sociālais dienests aicina būt savstarpēji iecietīgiem un izturēties ar sapratni un cieņu pret sociālā darba speciālistiem. Vardarbībai nav vietas nevienā dzīves jomā.