Pieredzes apmaiņas brauciens uz Dāniju

Īstenojot projektu “Sociālie pakalpojumi un aprūpe personām ar demenci Ziemeļvalstīs” (Nr.PA-GRO-1147), astoņi Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta un padotības iestāžu pārstāvji laika periodā no 05.11.2018. līdz 08.11. 2018. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kopenhāgenas pašvaldību Dānijā.

Demences problemātika Kopenhāgenā ir atzīta gan pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī. Dānijā ir nacionāla līmeņa politikas attīstības dokumenti, kas paredz ievērojamus līdzekļu novecošanās, t.sk. cilvēku ar demenci dzīves kvalitātes uzlabošanai. Galvenā darbība ir vērsta šādos virzienos:
-prevencija – sabiedrības izglītošana;
-atbalsts cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem;
-kopienas iesaistīšana problēmas risināšanā (brīvprātīgais darbs, informēšanas kampaņas).

Dānijā pieaug cilvēku skaits, kuriem ir demences pazīmes vai ir atzīta saslimšana. Sociālie pakalpojumi tiek plānoti vairākās grupās atbilstoši cilvēku saslimšanas pakāpei, sākot no vieglas saslimšanas līdz saslimšanai ļoti smagā formā.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja Veselības aprūpes koledžu SOPU, Demences centru, kā arī vairākus aprūpes centrus. Veselības koledžas apmeklējuma laikā tika saņemta informācija, ka Kopenhāgenas pašvaldība saskaras ar darbaspēka trūkumu, lai nodrošinātu aprūpes pakalpojumu. Lai risinātu darbaspēka trūkumu, potenciālie aprūpes pakalpojuma sniedzēji tiek uzrunāti uzreiz pēc pamatskolas beigšanas. Ieinteresētie jaunieši uzsāk mācības 16 -17 gadu vecumā un mācās programmā, kas ilgst pusotru vai trīs gadus. Šajā laikā viņi saņem stipendiju un pašvaldība apmaksā mācību praksi.

Kopenhāgenas Demences centrā atbalsts tiek sniegts gan klientiem, gan viņu tuviniekiem, nodrošinot arī konsultācijas pa telefonu. Ar dažādu interaktīvu metožu palīdzību klienti trenē atmiņu, dzied, izprot saslimšanu, mācās sadzīvot ar demenci. Lai noteiktu klientu veselības stāvokli profesionāļi izmanto dažādas novērtēšanas metodes, kas pārsvarā ir testi. Fizioterapeita vadībā notiek fizisko aktivitāšu nodarbības. Centrā ir iekārtota demo istaba, kurā atrodas dažādi tehnoloģiskie risinājumi, mēbeles un priekšmeti, kas izvietoti klientam draudzīgā veidā. Uz grupu nodarbībām nāk arī klientu tuvinieki, kuri mācās labāk izprast saslimšanu un apgūst prasmes un zināšanas, lai sniegtu atbalstu vecākiem, kuri saslimuši ar demenci.

Apmeklējot aprūpes centru “Klarahus”, bija iespēja iepazīties ar dienas aprūpes centra darbību, kura darbība vērsta uz cilvēkiem ar smagāku saslimšanu. Centrā notiek dažādas nodarbības – zīmēšana, rokdarbi, dziedāšana, galda un prāta spēles. Tiek arī turēti truši un zivis. Ir savs neliels kinoteātris. Klienti centrā tiek ēdināti, telpas ir plašas un skaisti iekārtotas. Pasliktinoties klienta veselības stāvoklim, tiek piedāvāts institucionālās aprūpes pakalpojums, kas arī tiek dalīts līmeņos – klientiem ar vieglāku un smagāku saslimšanu.

Aprūpes centra “Pilehuset” mērķa grupa ir klienti ar dažāda rakstura un smaguma demences saslimšanām. Aprūpes centrs atrodas pakalpojumu kompleksā – teritorijā ārpus Kopenhāgenas, kur tiek nodrošināta aprūpe dažādām mērķa grupām, tai skaitā veco cilvēku aprūpe, kā arī šeit uzturas jaunieši ar psihiskām saslimšanām. “Pilehuset” centrs ir izremontēts un mūsdienīgi iekārtos, ievērojot dažādas drošības tehnoloģijas logiem un durvīm. Telpas gan personālam, gan klientiem ir plašas, estētiski ļoti skaistas, tai pat laikā katram priekšmetam ir sava nozīme. Centra pagrabstāvā iekārtota vesela pilsēta – ielas , veikali, biroji, uz sienām izvietotas senas fotogrāfijas, glezniņas. Tas veikts ar nolūku, lai vecinātu klientu aktivitāti. Katram klientam ir savs dzīvoklītis un arī papildu kopīgās telpas – atpūtas zāle, virtuve, baseins, tiek ierīkota sauna. Vadība vislielāko uzmanību velta darbinieku zināšanām, prasmēm un attieksmei strādājot ar dementiem cilvēkiem.

Pieredzes brauciens apliecināja, ka saslimšana ar demenci un ar to saistītā problemātika Dānijā un Latvijā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs pieaug šāda veida saslimšana. Lai sniegtu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes. Ļoti liela loma ir personāla apmācībai un papildu personāla resursu piesaistei. Redzētais deva ierosmes, kas varētu palīdzēt piesaistīt darbā sociālās jomas institūcijās gados jaunus un speciāli apmācītus darbiniekus.

Sagatavoja: A.Vecenāne, Projektu koordinācijas sektora projektu vadītāja, tālr. 67037114.