Starptautiskie projekti 2018. un 2019. gadā

Īstenojot projektu “Darbs ar riskam pakļautiem jauniešiem Ziemeļvalstīs” (Nr.PA-GRO-1270) Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektu konkursa ietvaros, astoņi Rīgas pašvaldības iestāžu pārstāvji laika periodā no 25.11.2019. līdz 28.11.2019. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Stokholmas pašvaldību Zviedrijā.

Jauniešu izglītība un nodarbinātība kā problemātika Zviedrijā ir atzīta gan valsts līmenī, gan pašvaldību līmeņos. Zviedrijā ir izdots nacionāla līmeņa politikas dokuments (“Kommunernas aktivitetsansvar for ungdom”), kurā noteikta vietējo pašvaldību atbildība par jauniešu aktivitātēm. Uz šī dokumenta pamata pašvaldības plāno un organizē savu atbalstu darbam ar riskam pakļautiem jauniešiem. Pašvaldību atbildība ir sniegt savā teritorijā dzīvojošiem jauniešiem atbalstu integrācijai darba tirgū, izglītībā un nodrošināt sociālos pakalpojumus. Līdzās tam Stokholmas pašvaldībā pievērš lielu uzmanību bērnu un jauniešu preventīvajiem pasākumiem saistībā ar veselību, jo Zviedrijā ar katru gadu pieaug jauniešu skaits, kuri veselības dēļ nevar iekļauties izglītībā vai nodarbinātībā.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tās dalībnieki apmeklēja piecas organizācijas: Stokholmas pašvaldības struktūrvienību “Nākotnes Stokholma”, kas ir daļa no pašvaldības Sociālo jautājumu departamenta un, kas specifiski strādā ar ģimenēm, kurās ir bērni un jaunieši (1), Stokholmas nodarbinātības centra Jobbtorg filiāli jauniešu integrācijai darba tirgū Kista rajonā (2), Stokholmas nodarbinātības centra Jobbtorg filiāli jauniešu reintegrācijai izglītībā - “AIM programma” (3), Stokholmas pašvaldības subsidētās nodarbinātības pakalpojuma sniedzēju “Arbetslag” (4), kā arī nevalstisko organizāciju “Fryshuset” (5).

Stokholmas nodarbinātības centra Jobbtorg filiāle jauniešu integrācijai darba tirgū tika izveidota ar mērķi atbalstīt jauniešus vecumā līdz 29 gadiem, kuriem nav pietiekamu sociālo vai nodarbinātības prasmju. Šī filiāle nodrošina jauniešiem gan izglītības, gan nodarbinātības iespējas. Efektīva rezultāta sasniegšanai jaunietim tiek nodrošināta iespēja izmantot filiāles sniegto piedāvājumu jau no pirmās dienas, kad tas nonāk filiālē, nepieļaujot gadījumus, kad jaunietim uz atbalstu būtu jāgaida “rindā”.

Stokholmas nodarbinātības centra Jobbtorg filiāles jauniešu reintegrācijai izglītībā galvenais uzdevums ir apzināt visus jauniešus vecumā līdz 20 gadiem, kuri nemācās. “AIM” programmas aktivitātes nodrošina, ka jaunieši tiek atkārtoti iesaistīti izglītībā vai novirzīti uz filiāli integrācijai darba tirgū. “AIM” programmas darbinieki uzsvēra, ka labs atbalsts mērķa grupas sasniegšanai un savlaicīgai atbalsta sniegšanai ir Stokholmas pašvaldībā izveidotā datubāze, kas informāciju aktualizē katru darba dienu un signalizē par jauniešiem, kuri konkrētajā dienā nav bijuši skolā. Stokholmā iepazīto programmo “AIM”, kas veic preventīvu darbu brīdī, kad konstatēti riski, būtu vērtīgi attīstīt arī Rīgas pašvaldībā.

“Arbetslag” nodrošina darbu galdniecībā uz termiņu līdz 1 gadam jauniešiem vecumā no 20 – 29 gadiem, kas iepriekš bija iesaistīti kriminālās aktivitātēs. “Arbetslag” projekts pašvaldības redzējumā tiek uzskatīts par ļoti efektīvu, jo aptuveni puse no projekta dalībniekiem pēc tā pabeigšanas iegūst citu darbu vai iesaistās izglītībā.

“Fryshuset” nodrošina plašas brīvā laika pavadīšanas, sporta un neformālās izglītības iespējas (jo īpaši jauniešiem ar augstu sociālās nabadzības risku), vienlaikus īstenojot vairāk kā 40 programmas vairākās apkaimēs Stokholmā un ārpus tās. Līdztekus tam organizācija uztur vispārizglītojošo skolu (otrās iespējas skolu jauniešiem), kurā mācību process tiek strukturēts pamatojoties uz jauniešu interesēm.

Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija” ir ļoti vērtīga, jo deva iespēju klātienē tikties ar sociālās nozares profesionāļiem jaunatnes darbā, uzzinot kā tiek plānots un organizēts darbs Stokholmas pašvaldībā.

Sagatavoja: Diāna Grencmane, Projektu koordinācijas sektora galvenā speciāliste, tālr. 67105164

.......................................................................................................................................................

Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno projektu “Darbs ar riskam pakļautiem jauniešiem Ziemeļvalstīs”, Nr.PA-GRO-1270 Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektu konkursa ietvaros.

Projekta mērķis ir iegūt jaunas zināšanas, pieejas un apmainīties ar pieredzi par pašvaldību sniegto atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, proti – jauniešiem ar uzvedības problēmām, jauniešiem ar atkarībām, jauniešiem ar hroniskām vai garīgās veselības problēmām, jauniešiem pēc ārpus ģimenes aprūpes, jauniešiem kuriem “negribās doties mājās”.

Lai uzlabotu jauniešiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un sniegtu kompleksu atbalstu, ir nepieciešama koordinēta un cieša sadarbība starp vairākām pašvaldības iestādēm. Tā pieredzes apmaiņas braucienā uz Helsinku pašvaldību no šī gada 7. līdz 10. oktobrim devās Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas Sociālā dienesta, Rīgas pilsētas Bērnu un jauniešu centra un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji, kopumā 8 pašvaldības darbinieki.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tās dalībnieki apmeklēja Helsinku pašvaldības Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes departamentu, Helsinku draudžu apvienības Diakonijas Jauniešu centru “Snellu”, nevalstisko organizāciju “Stacijas bērni” un Vantas pašvaldības Jauniešu centru “Liito”.

Helsinku pašvaldībā tiek aktīvi attīstīta un īstenota politika, kas veicina jauniešu labklājību. Viena no galvenajām Helsinku pilsētas stratēģijām ir jauniešu sociālās atstumtības novēršana. Šīs stratēģijas īstenošanai Helsinku pilsētas valde 2018. gadā piešķīra papildus finansējumu (2 miljonus eiro). Helsinku pašvaldības politika paredz, ka jauniešiem ir pieejams mājoklis (pilsētai ir ~300 mājokļi jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes), jēgpilnas aktivitātes brīvā laika pavadīšanai un jaunu prasmju ieguvei, vismaz vidējā izglītība un “drošais” pieaugušais kam uzdot jautājumus vai pārrunāt savas problēmas. Helsinku pašvaldības stratēģiskais attīstības virziens darbā ar jauniešiem ir “Walk in and Chat” (latviešu valodā – “Doties iekšā un tērzēt”). Līdz ar to, lielā mērā darbs ar jauniešiem ir preventīvs, balstīts uz “outreach” principiem (mērķa grupas uzrunāšana un informēšana par pieejamiem pakalpojumiem) un paredz sociālo darbinieku un citu speciālistu vieglu pieejamību (t.sk. vienas pieturas aģentūru un “walk in” tipa pakalpojumus).

Paaugstinātu uzmanību Helsinku pašvaldībā tiek veltīta jauniešu veselībai. Bērnu un jauniešu veselības stāvoklim regulāri seko līdz skolu medmāsas, kas, atšķirībā no Rīgas situācijas, ir Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes departamenta darbinieki. Tas būtiski atvieglo intervences pilsētas līmenī un speciālistu savstarpējo sadarbību. Medmāsas veic vispārēju jauniešu veselības stāvokļa skrīningu, nepieciešamības gadījumā palīdzot orientēties un novirzīt pakalpojumu saņemšanai veselības vai sociālās sistēmas jomā,  informē par vakcinācijas iespējām, kas jauniešiem Somijā ir bezmaksas, izglīto par kontracepciju un reproduktīvo veselību, agrīni identificē nepieciešamību sniegt palīdzību, ja ir garīgās veselības vai citi traucējumi.

Nevalstiskā organizācija “Stacijas bērni” ir pieredzes bagātākā nevalstiskā organizācija jauniešu mobilajā ielu darbā (dibināta 1990. gadā). Tā ir izveidojusi unikālu pakalpojumu “The Walkers house” (“walk in” tipa pakalpojumus, subsidētas kafejnīcas formātā) 13 –17 gadus veciem jauniešiem. Kafejnīcā pulcējās jaunieši, kuri negrib doties mājās un tā ir vieta, kur jaunieši var satikt “drošo pieaugušo” un saņemt sev aktuālu informāciju.

Apmeklējot organizāciju “Snellu”, bija iespēja iepazīties ar tā īstenotajām aktivitātēm jauniešiem gan iesaistot jauniešus brīvprātīgajā darbā, gan sniedzot praktisku palīdzību, gan nodrošinot sociālo atbalstu, kas pamatā balstās grupu darbā, organizējot atbalsta grupas dažādām jauniešu mērķa grupām – “sērojošiem” jauniešiem, jauniešiem, kuriem viens vai abi vecāki ir ieslodzījumā, bēgļiem, vientuļajām māmiņām, u.c. mērķa grupām. Līdztekus tam organizācija piedalās nacionālā mēroga mobilā pakalpojuma “Zābaks” nodrošināšanā jauniešiem, kura ietvaros organizācijas brīvprātīgie ar speciālu minibusu vēlajos vakaros, brīvdienās, svētku un festivālu laikā patrulē jauniešu pulcēšanās vietās, veicot mērķtiecīgu profilakses darbu un sniedz nepieciešamo praktisko palīdzību (pirmo palīdzību konfliktu situācijās, apreibušo jauniešu nogādāšanu mājās, nepieciešamības gadījumā arī uz slimnīcu).

Jauniešu centrā “Liito” bija iespēja iepazīties ar nacionālā līmeņa projektu “Youth on Rails”. Projekta galvenā aktivitāte ir nodrošināt mobilo jaunatnes darbu dzelzceļa satiksmes līnijās Helsinkos, Vantā, Espo. Mobilais darbs notiek gan vilcienos, gan jauniešu pulcēšanās vietās gar sliežu ceļiem. Darba uzmanības centrā jaunieši vecumā no 10-18 gadiem. Darbinieki pāros, četras dienas nedēļā (trešdiena – sestdiena) dodas pa saviem maršrutiem, lai “tērzētu” ar jauniešiem, informētu par jauniešiem domātiem pasākumiem, aktivitātēm ar mērķi novirzīt jauniešus jēgpilni pavadīt brīvo laiku, atgādinātu par labām manierēm, izplatīt informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā  arī sniegt atbalstu konflikta situācijās, vai uzsākt intervenci, novirzot jaunieti uz atbilstošajiem sociālajiem vai citiem piemērotiem pakalpojumiem. Regulāra multiprofesionāļu sadarbība ir neatņemam sastāvdaļa mobilajā ielu darbā ar jauniešiem. Helsinku reģiona areālā mobilā darba speciālistiem ir izveidotas multiprofesionāļu WhatsApp grupas (policija, apsardze, bāriņtiesa, sociālais dienests, u.c. profesionāļi), kā arī ir izveidoti Instagram konti, lai attīstītu saziņu ar jauniešiem par pakalpojumiem. Projektu finansē Somijas Izglītības un kultūras ministrija.

Helsinku pašvaldības piemērs labi parāda nepieciešamību pēc sasaistes starp tradicionālajiem jaunatnes un sociālā darba pakalpojumiem ar mobilo jaunatnes ielu darbu un darbu internetā, kā arī to, ka mobilais ielu darbs jāvērš uz visiem jauniešiem ne tikai uz jauniešiem ar augstu sociālo risku.

Tikšanās Helsinku pašvaldības Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes departamentā.

Ienākot kafejnīcā - The Walkers house, jaunieši atstāj ziņu par to “kā ir mājās?" (somu valodā - Miten kotona menee?), kā arī ievēro noteikumus – neēst pie datora, nelikt kājas uz galda, u.c., kas atrodas labi pārredzamā vietā.

Sagatavoja: Diāna Grencmane, Projektu koordinācijas sektora galvenā speciāliste, tālr. 67105164

.......................................................................................................................................................

Rīgas domes Labklājības departaments īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) Polijas darbības programmas “Zināšanu izglītības attīstība” 4. prioritātes “Sociālās inovācijas un starpvalstu sadarbība” ietvaros līdzfinansētu projektu “Hallo, aktīvi 60+ inovatīvas sociālās iekļaušanas aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēkiem, izmantojot projekta “Let us be active!” pieredzi” (“Hallo active 60+ innovative forms of social inclusion of the elderly based on the Let us be active program experience").

Projekta mērķis – pielāgot Polijas apstākļiem inovatīvos risinājumus, kas tika izveidoti projektā “Būsim aktīvi!” (Let us be active!) (Rīgā, Turku, Pērnavā), lai veicinātu vecāka gadagājuma iedzīvotāju sociālo aktivitāti un mazinātu vientulību.

Projektu īsteno Krakovas Sratēģiski konsultatīvais centrs (Centrum Doradztwa Strategicznego) sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un trīs Polijas pilsētām: Bitoma, Ribņika un Valbžiha (Bytom, Rybnik, Wałbrzych), kurās sociālo problēmu pamatā ir sabiedrības novecošanās procesi un vecāka gadagājuma cilvēku vientulība.

Projekta ilgums: 2018. gada decembris – 2021. gada aprīlis.

Projektu līdzfinansē ESF.

.......................................................................................................................................................

Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) īsteno projektu “Sociālie pakalpojumi un aprūpe personām ar demenci Ziemeļvalstīs” (Nr.PA-GRO-1147); turpmāk – Projekts) Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektu konkursa ietvaros.

Projekta mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par pakalpojumu organizēšanu un attīstīšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci Norvēģijā un Dānijā, lai uzlabotu un attīstītu Rīgas pašvaldības pakalpojumus un uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar demenci sociālās aprūpes institūcijās.

Projekts sekmē Rīgas pašvaldības starptautisko sadarbību ar ziemeļu kaimiņu pašvaldībām, kā arī veicina Rīgas pašvaldības starpinstucionālo sadarbību, jo pieredzes apmaiņā dosies gan Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji, gan ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu “Mežciems”, Gaiļezers” un “Stella maris” vadītāji un darbinieki.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju

Īstenojot Projektu astoņi Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta un padotības iestāžu - ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu pārstāvji laika periodā no 01.10.2018. līdz 04.10. 2018. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Oslo pašvaldību Norvēģijā.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tās dalībnieki apmeklēja “Oslo profesionālās attīstības un pētniecības centru” (turpmāk – Centrs), kas galvenokārt nodrošina apmācības profesionāļiem, kuri strādā ar dementiem cilvēkiem, taču specializētu izglītošanu var nodrošināt arī speciālistiem, kuri nav tieši iesaistīti sociālo vai veselības pakalpojumu nodrošināšanā,  piemēram bibliotekāriem, aptiekāriem, u.c. Oslo ir izstrādāts Demences plāns 2014.-2019.gadam “Laba dzīve Oslo pašvaldībā cilvēkiem ar demenci”. Plāna galvenais mērķis ir veidot cilvēkiem ar demenci draudzīgu sabiedrību un rast iespēju paildzināt cilvēku ar demenci iespējami ilgāku dzīvi mājās. Plāns aptver dažādas jomas: pilsētas attīstību, kultūru, biznesu, veselības aprūpi un izglītību un paredz aktivitātes četros galvenajos virzienos: nodrošināt pakalpojumus un informāciju cilvēkiem ar demenci ikdienas līmenī, veicināt sabiedrības izpratni par demenci pilsētas un sabiedrības līmenī; nodrošināt uz individuālu cilvēku vērstu veselības aprūpi un sniegt atbalstu dementu cilvēku radiniekiem. Tikšanās laikā tika minēts, ka grūtības sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar demenci Oslo pilsētā rada tas, ka šie cilvēki bieži vien dzīvo vieni un izolēti, kā ar pārstāv dažādas nacionalitātes. Oslo tiek veidoti muzeji un bibliotēkas, kas ir draudzīgas cilvēkiem ar demenci. Jāņem vērā, ka Norvēģijā pakalpojumi demences problēmas risinājumam  primāri ir veselības aprūpes atbildība. Norvēģijā veselības aprūpi nodrošina pašvaldība, līdz ar to pakalpojumu saturu vieglāk veidot, nodrošinot veselības un sociālā satura integrāciju. Lai nodrošinātu iespējami pilnvērtīgāku aprūpi mājās, tiek meklētas iespējas, kā nodrošināt 24 stundu aprūpi mājās gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Plāns paredz arī pasākumus, kā uzlabot ilgstošās aprūpes pakalpojumus un nodrošināt jēgpilnu dzīvi pansionātos. Apmeklējuma laikā bija iespēja iepazīties arī “Almas māju” - demonstrācijas un apmācību telpām, kas iekārtotas kā dzīvoklis vecāka gadagājuma cilvēkam un cilvēkam ar demenci. “Almas māja” izveidota, lai sniegtu informāciju trīs galvenajām mērķa grupām – sabiedrībai (kaimiņiem, bērniem, tuviniekiem, vecvecākiem), veselības aprūpes speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem (t.sk. žurnālistiem). “Almas māja”  demonstrē, kādā veidā pareizi izvietot mēbeles, kādas labklājības tehnoloģijas var tikt izmantotas šādu cilvēku vajadzībām, t.sk. ierīce, kura atgādina, ka laiks iedzert zāles, pielāgotas TV pultis, matracis, kurā ierīkots sensors, ārdurvju drošības poga u.c.

Oslo tiek īstenotas dažādas iniciatīvas cilvēkiem ar demenci. Piemēram, alcheimera slimniekiem tiek nodrošināts “draugs”/ mentors, kura uzdevums ir palīdzēt ikdienas gaitās- pavadīt uz veikalu, iziet ārā pastaigāties. Plaši tiek organizēts un nodrošināts brīvprātīgo darbs dienas centros un aprūpes centros. Tiek nodrošināta iespēja, ka cilvēki tiek atvesti un nogādāti mājās pēc dienas centra apmeklējuma. Dienas centri strādā līdz pulksten 14:00. Vajadzības gadījumā dienas centri piedāvā arī iespēju nakšņot. Dienas centri ir liels atbalsts cilvēku ar demenci piederīgajiem, jo ļauj viņiem iesaistīties darba tirgū. Daudz tiek strādāts arī ar klientu piederīgajiem, tiek veidotas atbalsta grupas, kopīgi pasākumi. Katrā no 15 Oslo rajoniem ir cilvēks, kas strādā veselības jomā,  nodrošinot demento cilvēku jautājumu koordinēšanu. Ar dementajiem cilvēkiem institūcijās strādā medicīnas māsas, medmāsu palīgi, fizioterapeiti, mūzikas terapeiti, darba terapeiti, nozīmīga loma ir veselības aprūpes speciālistiem. Lai nodrošinātu ilgāku palikšanu dzīvesvietā, ir izveidota 6 cilvēku komanda (dažādi speciālisti, kas dodas pie cilvēka uz mājām un izstrādā atbalsta un integrācijas programmu, pielāgo izmantojamās labklājības tehnoloģijas).

Apmeklējot Frogner rajona (viens no 15 Oslo administratīvajiem rajoniem) Sociālo pakalpojumu centru, tā pārstāvji norādīja, ka viņu darbības  priekšrocība ir tā, ka vienā mājā atrodas vairākas struktūras, kuras atbild par noteiktām jomām, jo šādi ir vieglāk organizēt sadarbību starp dažādiem sektoriem. Oslo aktīvi tiek ieviesta un īstenota veciem cilvēkiem draudzīga politika. Rajonā ir dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci. Apmeklējot šādus centrus nevajag iesniegumu un arī ārsta izziņu. Centra uzdevumos ietilpst motivēt cilvēkus saņemt arī veselības aprūpes pakalpojumus. Dienas centru vidēji apmeklē 2-3 dienas nedēļā. Pašvaldībā noteikts, ka pie cilvēkiem, kuri sasnieguši  80 gadus, pie katra jāiet uz mājām un jāsniedz informācija par pieejamo atbalstu.   

Oslo ir divi aprūpes nami, kuri ir tikai personām ar demenci un ir arī tādi, kuros vecāki cilvēki uzturas kopā ar dementiem cilvēkiem. “Økern aprūpes centra” pārstāves viedoklis ir, ka centriem ir jāspecializējas, jo prakse rāda, ka speciālisti no kopējiem aprūpes centriem nāk mācīties specifiskās prasmes un attieksmes darbā ar dementiem klientiem. Centrā dzīvo 56 klienti, kuru dzīve tiek organizēta 6 grupās pa 8 cilvēkiem. Aprūpētāju uzdevums ir iesaistīt un aktivizēt klientus. Pat tad, ja klients nevar tieši iesaistīties pusdienu gatavošanā, viņam ir iespēja būt klāt – viņš var vērot gatavošanas procesu, sajust smaržu. Centra personālam tiek nodrošināti kulinārijas kursi. Galvenais izaicinājums ir panākt, lai personāls pieņem šo filozofiju, ka centrā ir klients un viņa specifiskās vajadzības. Dzīve ģimeniskā vidē ir arī parādījusi, ka cilvēkiem samazinās izlietoto medikamentu klāsts. Aprūpes centrā ir 2 dārzi, kurā dzīvo vistas, truši, centrā ir daudz zivju akvāriji. Tiek izmantota arī canis terapija. Centrā pievērš lielu uzmanību mēbeļu izvietošanai. Aprūpes centra pagrabstāvā ir izveidots restorāns un bārs, kur uz maiņām strādā centra darbinieki un viņi iejūtas pavāru un viesmīļu lomās. Klienti par restorāna apmeklējumu nemaksā, bet piederīgie gan maksā paši. Centra pirmajā stāvā ir izvietots Dienas centrs 17 personām, kurā tiek piedāvātas vairākas brīvā laika aktivitātes un nodarbības, kuras organizētas dažādu klubu (mūzikas, kulinārijas) veidā.

Oslo pašvaldība aktīvi darbojas nacionālajā, ziemeļvalstu un Eiropas (t.sk. EUROCITIES) sadarbības līmenī. Oslo aktīvi tiek ieviesta un īstenota veciem cilvēkiem draudzīga politika. Oslo īsteno plānu, kura galvenās sadaļas veido fiziskās aktivitātes, transports, mājoklis, līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, komunikācija un līdzdalība, veselība un sociālie pakalpojumi.

Pieredzes apmaiņas brauciens sniedza iespēju klātienē tikties ar nozares profesionāļiem un uzzināt, kā tiek plānots un organizēts darbs Oslo pašvaldībā un aprūpes centros cilvēkiem ar demenci, sniedzot iespēju veidot labākus pakalpojumus cilvēkiem ar demenci Rīgā un veidot izpratni sabiedrībā par šo problēmu.

.......................................................................................................................................................